Vai izaugsme finanšu tirgos turpināsies?

Vai izaugsme finanšu tirgos turpināsies?

Februāra sakumā akciju tirgi piedzīvoja pamatīgus zaudējumus. Akciju indeksi nokrita par aptuveni 5% attīstītajās valstīs, par gandrīz 10% Ķīnā. Samazinājās naftas cenas, nokrita citu izejvielu cenas. Tas viss notika, neskatoties uz ļoti labu makroekonomisko datu fonu. Šis apstāklis apgrūtina cenu krituma apzināšanu. Kas tad īsti notika?

Ļoti iespējams, ka tirgus kritums notika tieši pateicoties pārāk labiem ekonomiskajiem datiem.  Tas sākas uzreiz pēc pietiekami labas ASV darba tirgus statistikas publikācijas. Dati, kurus nopublicēja 2.februārī, parādīja, ka algas ASV mēneša laikā demonstrēja būtisku pieaugumu. Tas beidzot veicinātu inflācijas pieaugumu -  pēc gandrīz 10 gadiem, kad inflācija bija zema. Tas, savukārt, varētu nozīmēt, ka centrālajām bankām vairs nav nekādu iemeslu saglabāt stimulējošo monetāro politiku – nedz ASV, nedz Eiropā. ASV bezdarbs stāv uz ilggadējiem minimumiem, IKP pieaugums veido 2-3%, un tagad sāk pieaugt patēriņa cenas – klasiska situācija, kad ir jāceļ likmes un jāsamazina naudas piedāvājums ekonomikā. To jau atspoguļo ASV īstermiņa valsts obligāciju likmes – 2 gadu obligāciju ienesīgums ir jau pāri 2%. ASV Federālā rezervju sistēma pakāpeniski samazina obligāciju apjomu sava bilancē, līdz ar ko nauda kļūst dārgāka. 

 Pēdējo vismaz 8 gadu laikā finanšu tirgus auga pēc principa “jo sliktāk, jo labāk” – sliktie ekonomikas dati palielināja varbūtību, ka centrālās bankas ar ārkārtējiem stimulēšanas pasākumiem mēģinās palīdzēt ekonomikai un finanšu tirgum.

 Taču sobrīd izskatās, ka finanšu tirgi pēc šī paša principa krītas – kad ekonomikā viss ir tik labi, ka jau zūd cerība uz mūžīgu stimulēšanas pasākumu darbības termiņa pagarināšanu?

Autors: Aleksejs Marčenko, INVL Index Direct pārvaldnieks

Citi jaunumi